Jacob's Ladder

     Šī filma jau labu laiku atradās manā watchlistē, tomēr tā arī nebija noskatīta līdz pat šodienai, kad atklāju, ka tā ir īsta kino pērle. Nesaprotamā veidā - paslīdējusi garām gandrīz visiem lielākajiem kinofestivāliem un pilnīgi nemanāmi nogrimusi kinematogrāfiskajā dzelmē. 
     Tapusi tālajā 1990. gadā, filma apskata tam laikam aktuālo tēmu - Vjetnamas karu, pareizāk sakot, tā sekas - sarautās dzīves&dzīvības, deformēto psihi un tā tālāk. . . Iegrimt sižeta izklāstā īsti nevēlos, jo tādējādi varētu laupīt Jums filmas baudīšanas prieku, tomēr domāju, ka ar turpmākajām rindām Jūs varētu ieinteresēt tā vai tā.  
     Jacob's Ladder pēc žanra ir daļēja šaušmu filma, tomēr šausmas šajā filmā nav tādas kā ierasts. Ja iedomājaties, ka skatīšanās laikā sastapsieties ar sašķērētiem rumpjiem, norautiem locekļiem un visādā citādā ziņā pretīgiem skatiem, tad varu droši teikt - tā nebūs. Īstās šausmas šeit ir psiholoģiskās šausmas. Tās neliks jums pavadīt filmu aizsegtām acīm, tomēr aizķers līdz pašiem bailīgo smadzeņu dziļumiem(mazliet pārspīlēju, bet tuvu tam).
    Piedevām šī ir viena no tām filmām, kura necenšas ierobežot mūsu prātu sižeta rāmjos. To drīzāk varētu pielīdzināt sapnim( vai murgam) ar vaļējām acīm. Veids, kā filmas gaitā attīstās stāsts, kā tas ieved skatītāju tumšā labirintā un vēlāk izved to atkal ārā, ir patiesi lielisks. Jāatzīst, ka reti kura filma spēj radīt šādu efektu. It īpaši, ja salīdzinām ar pēdējo gadu Holivudas ražojumiem, kur galvenokārt dominē dramatiskais stāstījuma veids, kas neatstāj skatītājam īpašu domas brīvību, tad Jacob's Ladder ir viens velnišķīgi saistošs un domas raisošs gabals. . . ununun tam ir ļoti atmosfērisks/skaists OST(fona mūzika aka. soundtrack), kas filmu padara vēl šarmantāku.
    Rezumē - Jacob's Ladder ir mistiska drāma ar šausmu elementiem, kura ataino traumēta Vjetnamas kara veterāna dzīvi, cīņu ar traumu un pagātnes rēgiem. Iesaku tiem, kuri nav sevi absolūti notrulinājuši un spēj baudīt arī tad, ja filmas sastāvā nav asinsstindzinoši šausmu skati, iespaidīgi CGI efekti un galvenie varoņi nav vampīri(piedod Twilight). Lieliska filma tumšām naktīm un vēliem vakariem, dienām, kad. . . kad gribās šķipsniņas mistikas un pārdomu.

Filmai dodu deviņas sabrauktas vārnas.

Prātlauži ( I daļa )

    Tātad esmu nonācis līdz skaitlim trīs un ar šo ierakstu iesākšu vairāku rakstu sēriju saistībā ar filmām - prāt-laužiem(angliski saucās nedaudz rupjāk "mindfuck", tomēr būtu nepieklājīgi tās saukt par prāta-pis*j filmām). Būtībā tās ir filmas, pēc kuru noskatīšanās Tu sev uzdod jautājumu: "Kas par nah*j?", un ideālā gadījumā vēl vairākas stundas lauzi galvu par to, kas tad īsti notika un kā šo iegūto puzli tagad salikt kopā.
    Turpmākajos tekstos centīšos aprakstīt trīs prāt-laužus ar nosacījumu, ka mēģināšu izvairīties no plaši zināmu filmu aprakstīšanas(Limuzīns jāņu nakts krāsā, Purva bridējs, utt.), kā arī iztikt bez tā saucamajiem spoileriem (nejaukt ar bleķa gabaliem, kurus spici puikas liek uz savām mašīnām) un neizbojāt jums skatīšanās prieku.
     Bla, bla, bla . . 

The Machinist (2004)
     Trevors būtu pavisam parasts metālapstrādes ceha darbinieks, tomēr ir kāds bet . . . viņš nav gulējis jau gadu. Jā, Tu nepārklausījies - veselu gadu. Trevora prāt' - tā ir problēma, kas jārisina. Par nelaimi, ar katru nākamo dienu kļūst ar vien grūtāk saprast, kur beidzas realitāte un kur sākas murgi, tomēr varonis ir apņēmības pilns noskaidrot kas viņu novedis līdz šādam stāvoklim. Te nu arī rodas stāsts - pilns ar nelieliem, tomēr svarīgiem puzles gabaliņiem, kuri ir jāsaliek vienotā veselumā. Tomēr to, kāda ir šī puzle, Tev nāksies noskaidrot pašam. . .
     Pirms filmas skatīšanās biju jau laicīgi sevi sagatavojis kārtējam asa sižeta trillerim ar šausmu pilnām ainām un viduvēju sižetu, tādēļ īpašas cerības neloloju uz Mašīnistu. Bēt guess what, pēc 15 filmas minūtēm es biju atslēdzies no realitātes un pieslēdzies tumšajai Trevora dzīvei. Tumšajai tādēļ, ka tā patiesi bija tumša - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kameras darbs - apbrīnojams, dažbrīd paša mājīgā istaba, šķiet, zaudēja krāsas, pārklājās putekļiem un saplūda ar filmas vidi. Nedaudz biedējoši, ka filma var radītu tik spēcīgu atmosfēru. . .
    Šādi pagāja 101 minūte un es pamodos(nevis tādēļ, ka aizmigu filmas laikā, bet gan tādēļ, ka biju pilnībā "iegājis" filmā). Likās, kā murgs, bet varbūt tomēr nē? Grūti pateikt kādas izjūtas manī šī filma raisīja, bet viens ir skaidrs - man patika un es šo filmu ierindoju prāt-laužu žanra augšgalā.
    Īsi sakot noslēpumiem pilns gabals, kurā var nobaudīt labu devu kvalitatīvas aktierspēles(galvenajā lomā K.Bels) un oriģināla sižeta, kā arī atslēgties no savas krāsainās ikdienas. Filma lieliski noderēs kādam vēlam, lietainam vakaram, kad valda pelēkais un cilvēku priecīgās sejas tiek noliktas atvilktnēs.

= 

  Ilustrācijai: Kadrs no filmas, kad Trevors(K.Bels) iepozē pie ledusskapja(viņi nebija īpaši tuvi)

      

Šai filmai dodu 9 sabrauktas vārnas*

------------------------------------------------------------------------------

Primer (2004)

   Filmas varoņi ir četri draugi/kolēģi, kuri mēdz brīvdienu vakaros draudzīgi pasēdēt garāžā un izgudrot ko jaunu. Jāatzīst, ka līdz šim viņiem nav izdevies pārsteigt pasauli ar sensacionāliem atklājumiem, tomēr drīz tas mainīsies. Līdz ar jaunā izgudrojuma tapšanu varoņu dzīves saiet spēcīgā biezputrā, kuru tagad kādam ir jāapēd.   Om Nom Nom... - Spriedzes sakāpināšanai varu pateikt priekšā, ka viņi diemžēl neizgudro elektrisko blenderi. Om Nom Nom...
   Filma nebūs no tradicionālajām. Tājā nav lielisku aktieru, žilbinošu efektu vai maģisku dabasskatu, tomēr tas viss piedod vajadzīgo atmosfēru; Godīgi sakot -  diezgan loģiski, ka starp vienkāršiem mehāniķiem neatradīsies kāds everyday-normal-guy Breda Pita paskatā. .  . Bet ja jau nav Breda Pita, tad ko šī filma tev vispār var dot? Tās trumpis slēpjas oriģināli apstrādātajā stāstā un vienkāršībā. Skatoties filmu pavisam mierīgi var identificēt galvenos varoņus kā gandrīz parastu pilsoņus.
   Šī ir mazbudžeta filma (budžets = 7,000$), TOMĒR stipri vien labāka par dažu labu "grāvēju", kura izveidošanai paredzētā summa varētu nodrošināt pārticīgu dzīvi veselai Āfrikas valstij, gada garumā(kinda). Lai vai kā -  Primer ir izveidots maksimāli kvalitatīvs un, lai gan tam piemīt pārītis nebūtisku low-budget tipa problēmu, tomēr tas skatītprieku nebojā.
   Tomēr ir kāds lielāks "BET" - ja neesi spējīgs noturēt uzmanību filmai par visiem 100%, tad visticamāk Primer nebūs priekš tevis, jo atslābt nevar ne mirkli. Nepārtrauktie pavērsieni, sižeta mezgli un varoņu savstarpējās attiecības padara filmas skatīšanos praktiski neiespējamu apvienojumā ar kādu citu darbību. Iesaku, ja gribas palauzīt prātu un un 90 minūtēm iegrimt nelielā laika un telpas mistērijā. . .

 Šai filmai dodu 8 sabrauktas vārnas

Piedodiet, ka solīto trīs filmu vietā esat uzzinājuši tikai par divām, bet apsolu, ka labošos un būšu ne-tik-slinks.

*Maksimālais sabraukto vārnu skaits, ko kāda filma var iegūt ir 10 vārnas.

Labas filmas un tās pārējās

Kas nosaka filmas kvalitāti?
Stāsts?
Aktieri?
Režija?
Varbūt viss kopā?
    Konkrētu atbildi nevar dot neviens, tomēr kaut kā liela daļa cilvēku spēj iekšēji vienoties par to, kas ir laba filma un kas slikta filma. Ja salīdzinām, teiksim, Karaļa runu ar Leprekoniem* , tad vairums pie sevis nodomās: "Tur vispār ir ko salīdzināt? pff...". Tomēr,jā , izrādās, ka ir.
    Ja es būtu normāls mužiks, kuram pēc sūras darbadienas patīk iecirst pa kādam aliņam un palūkot, kā pretīm esošajā ekrānā S.Sīgals veic plastiskās operācijas ar savu dūri, tad es visticamāk Leprekonus izbaudītu stipri vairāk nekā kaut kādu garlaicīgu filmu par hren-viņ-zin kādu karali, kurš piedevām rausta valodu. Garlaicīgi. . .

   Tajā pašā laikā eksistē arī cilvēki, kuriem Leprekonu skatīšanās būtu tas pats kas vērot, kā uz ceļa pūst sabraukta vārna. (tiem, kas nesaprata salīdzinājumu - ir cilvēki, kuriem netīk šitādas te filmas)
      Ko es ar to gribēju pateikt? Filmas ir ļoti dažādas... mēs esam ļoti dažādi... tādēļ bieži vien kamēr pats neesi konkrēto filmu redzējis, tikmēr ir grūti spriest. Kas citam garlaicīgs, tas citam saistošs un otrādi. . . Tādēļ iesaku nevērtēt filmu tikai pēc cipara un nekompetentu cilvēku runām, bet padomāt pašam, klausīties gudros prātos(manī) un vienkārši baudīt kino... Jā, baudiet nevis vērtējiet!
    Es te laikam sagāju nelielā pretrunā ar sevi - pats grasos rakstīt blogu par filmām, kamēr pārējiem iesaku baudīt, nevis tās nepārtraukti vērtēt. Iekritu. . . Tomēr, lai cik savādi neliktos, skatoties, es tiešām cenšos nedomāt par visām tām citām lietām, kā aktieriem(Megana Fox'a ir izņēmums), režiju, iepriekšējām daļām un pārējiem faktoriem, kas mani noved no kino baudīšanas ceļa. Kaut kā tā.
   Šim vakaram viss, vēl tikai pierakstīšu nedaudz par Leprekoniem, jo pieļauju iespēju, ka daļa no jums varētu būt nezināšanā par to, kas tie tādi ir.

*Leprekoni - šausmu komēdija, kura iznāca tālajā 1993. gadā un līdz šai dienai jau ir piedzīvojusi vismaz 5 sīkvelus(turpinājumus). Jāatzīst, ka katrs nākamais ir arvien "graujošāks", tomēr nevar noliegt izklaides iespējas, kuras sniedz šī filma.
   Ja Tev patīk vērot, kā mazi, nepatīkama paskata vīreļi, kuriem ir savāda humora izjūta un talants uz slaktēšanu, izpriecājas cilvēku sabiedrībā, tad uz priekšu! (Ar vārdiem izpriecājas es gan nedomāju izklaidējošu vakaru ar draugiem un tējas krūzēm, spēlējot galda spēli "Monopols", bet gan izklaides ar motorzāģiem, asiem priekšmetiem un citiem rīkiem, kas samērā ātri mūs var pārvērst kotlešu masā)

Līdz nākamajai reizei!

 

Sākums

 

Šajā blogā es centīšos aprakstīt visdažādākos kino gabalus.

Sākot no dižās Holivudas grāvējiem līdz mazpazīstamām īsfilmām.

Rakstīšu savas asociācijas, pārdomas, ieteikumus. Arī muļķības. jā.

Skatieties... Domājiet... Ceru, ka manu pelēko šūniņu ģenerētie ieraksti neliks Jums vilties.