2011. gada filmas

            Gads strauji tuvojas beigām ... tik tikko aizritējuši Ziemassvētki... un tagad ir pienācis tas brīdis, kad varam ērti ieritināties dīvānos, priecāties par dāvanām un iedzert tēju kopā ar gremošanas zālēm(jo kā mēs zinām - Ziemassvētki = ēd, kamēr krīti). Šajā sakarā arī mani ir piemeklējis līdzīgs liktenis un tagad mokos ēdiena izraisītā agonijā. *teksts, kas sīki un smalki izskaidro manu pašreizējo stāvokli*...

            Tomēr par to tur, to kino runājot - apkopoju desmit šogad ražotas filmas, kuras varu ieteikt pievienot savam kino-plauktam. Labas, sliktas, viduvējas? Nezinu, bet šīs desmit bija tās, kuras pirmās iešāvās manā ēdiena pārbāztajā galvā(laikam jau, ka sliktas nebija ja iešāvās)

            Kur paskaidrojumi? Šoreiz tādu nebūs, un jums nāksies iztikt ar intuīciju un smukām bildēm, kā arī, lai man piedod visi Normunda Naumaņa un Ditas Ritumas kloni, ka savā sarakstā neiekļāvu gabalus, kā Melanholija, Dzīvības koks, u.c. lielo cilvēku filmas. Manuprāt, tās tāpat nedaudz krīt ārā no meinstrīmā sestdienas vakara kino rāmjiem(jebšu tām filmām par kurām es te rakstu), kā arī nevarētu teikt, ka mani šie gabali dziļi aizķēra un es tagad slauku dvēseles asaras katru reizi, kad izdzirdu šo filmu nosaukumus. . . 

             Desmit filmas, kuras man no 2011. gada palika/-s atmiņā:

Warrior

Midnight in Paris

Drive

The Artist

Another Earth

A Separation

50 / 50

Moneyball

Troll Hunter

Tyrannosaur

*Būtu noderīgi, ja Tu, cienījamais lasītāj, atstātu komentāros kādu ieteikumu šī gada filmu kandidatūrām, jo ļoti iespējams esmu ko palaidis garām vai arī vienkārši - aizmirsis.

Drive

                Šo filmu pavisam nejauši atradu kādā failu zagšanas vietnē un aplūkojot imdb.com vērtējumu(8,2 - t.i. skaitās baigi kūl) bez vilcināšanās nolēmu, ka noskatīšos. Sacīts, darīts un jau pēc īsa brīža es uz 100 minūtēm tiku ierauts filmas hipnozē, kamēr manās ausīs tika tecināta 80’to stila elektronika(mūzika)... Filma beidzās, tomēr tā pēcgarša vēl ilgi mani nepameta, un lai gan es vēl nesāku čurāt varavīksnes, tomēr jā – Drive ir unikāli awesome gabals.

Galvenais varonis, jeb filmā saukts par Šoferi(Ryan Gosling), ir auto kaskadieris asa sižeta filmās(gluži kā šī), kurš brīvajā laikā nedaudz piepelnās strādājot par kurjeru/šoferi dažādiem netīriem darbiņiem. Šoferis ir cilvēks bez vārda un bez vārdiem...(skatoties filmu sapratīsiet kādēļ es tā saku)

Sižets:   Kādu dienu, atgriežoties no kārtējā „darbiņa”, viņš nejauši uzskrien virsū simpātiskai kaimiņienei un neviļus aizsākas abu draudzība. Par nelaimi, šie prieki nav ilgi, jo no cietuma tiek izlaists jaukās kaimiņienes vīrs, kuram, lai nodrošinātu eksistenci cietumā ir nācies palikt parādā pārītim slikto zeļļu. Kā zinām – parāds nav brālis – un drošība cietumā maksā bargu naudu. Šoferis, kā jau foršs džeks, piedāvā draudzīgi izpalīdzēt šajā problēmā un kopā ar viņu tiek novākta neliela grupiņa krimināļu, lai nospertu skanošo un izpestītu kaimiņu. Bet, kā jau tas filmās notiek, viss neiet pārāk gludi un Šofera dzīve pamatīgi sagriežas kājām gaisā......

                Virspusēji skatoties, filmas sižets gandrīz nemaz neatšķiras no viduvēja B klases trillera. Nu tāda, kurā savos spēka gados mēdza filmēties Žans Klods Van Damme, Stīvens Sīgals un citi tā laika grandi. Tomēr Drive ir kaut kas totāli savādāks.

                Filma ir kā atgriešanās pagātnē, tajā pašā laikā atrodoties tagadnē. Tajā savijas septiņdesmito un astoņdesmito gadu action kino klišejas ar maģisku elektroniskās mūzikas devu, dialogu neesamību(gandrīz) un ļoti tiešu brutalitāti. Ja lielākajā daļā filmu potenciālie galvenie varoņi tiek taupīti līdz filmas beigām un tikai tad retos gadījumos iet bojā, tad Drive ir pilnīgi savādāk... Varam gan vilkt paralēles ar Tarantīno vai Skorsēzes filmām, tomēr te tas tiek pacelts pilnīgi citā līmenī. Tāpat arī brutalitāte, kas caurvij filmu, ir pārsteidzoša. To nevar pat ne tuvināti salīdzināt ar Rembo vai kādu tamlīdzīgu mākslasdarbu, kur filmas laikā iet bojā simtiem ļaužu, jo šeit , lai gan mirst tikai daži, veids, kā tas tiek pasniegts, ir nervus un apziņu stindzinošs. 

                Lasot manis rakstīto Jums varbūt sāk šķist, ka es rakstu par vājprātīgu un nesaprotamu šausmu filmu, tomēr tā nav. Šī filma, lai gan brutāla un vēsa, ir pilnīgi maģiska. Ļoti iespējams par to jāpasakās fantastiskajai mūzikai, klusajam Šoferim vai naksnīgajām Los Andželosas ielām... es patiesi nezinu... tāpat arī es nezinu vai Jums patiks, tomēr es skaidri zinu, ka Drive vienaldzību prātā neatstās - viena no savdabīgākajām un žargonā sakot krutākājām filmām, ko man jebkad ir bijusi tā laime redzēt. Iesaku visiem tiem, kuriem ir vēlme uz 100 minūtēm izrauties no ikdienas un noskatīties kaut ko... kaut ko hipnotizējoši neierastu.