Cyrus

               Pavisam nejauši uzdūros filmai, pavisam nejauši noskatījos un bez jebkādas nejaušības man patika. 

               Sižets: Galvenais varonis Džons ir normāls mužiks, kuram dzīvē īpaši nesokas ar pretējo dzimumu. Teiksim jau septiņus gadus, kopš viņš ir šķīries no sievas, Džonam nav bijušas nopietnas attiecības. Piedevām vēl bijusī viņu uzaicina uz savām kāzām. Viss - vientulības spainītis beidzot ir pilns un viņš ir gatavs atrast kādu jauku dāmu, kura varētu vientulīgo sajūtu kliedēt. Tā nu gadās, ka Džons izrādās liels veiksminieks un ļoti īsā laikā iepazīstas ar savu sapņu sievieti Molliju. Viss, protams, norisinās kā mūsdienu pasakā ....... līdz brīdim, kad viņš sastop Mollijas divdesmit vienu gadu veco dēlu Sairusu, kuram kā izrādās ir ‘nelielas’ pretenzijas pret savas mātes un Džona attiecībām. . .

Visa trijotne kopā

                Filma savāda - it kā komēdija, it kā drāma. Brīžiem vari smieties līdz asarām, bet jau pēc neilga laika ar aizturētu elpu vērties ekrānā. Arī aktieru sastāvs - John C. Reilly(Stepbrothers) un Jonah Hill(Superbad) ir ļoti netipisks duets(neaizmirsīsim par liktenīgo sievieti, kura savos ~50gados izskatās pēc glītas 30gadnieces un patiesībā arī ir ļoti cool aktrise). Abu vīriešu savstarpējā cīņa par vienu sievieti (vienam māti, otram lielo mīlu) ir viens kārtīgs ļembasts - pilns ar netīriem paņēmieniem, puķainiem tekstiem un amizantām situācijām.

                Cyrus noteikti nav kinogardēžu must-see, tomēr man pie sirds gāja tīri labi. Virsrakstā pieminēju, ka kaut kur runa ies par aktuālām problēmām un tagad laikam ir pienācis tas mirklis, kad man vajadzētu tās pieminēt.  Tātad problēma Nr. 1 – vientuļi vīrieši un viņu lauztās sirdis.(default’a katras filmas piedeva); problēma Nr. 2 – ģimenes grūtības „palaist dzīvē” savu atvasi(izmest no mājas, dot ēst tikai brīvdienās un piegriezt naudas padevi). Ja viena vai abas šīs problēmas tev šķiet skatāmas, tad bez īpašas vilcināšanās vari skatīties šo filmu – būs gan smiekli, gan pārdomas un šāds paviegls kino veiksmīgi aizpildīs kādu garlaicīgu vakaru. 

Filmas plakāts

 Dodu 8 no 10 ekrāniem.

The Wrestler – savādāka filma par cīkstoni

Kādu laiku gan neesmu šeit paviesojies, bet tas nenozīmē, ka esmu aizmirsis ekrānu pavisam. Tātad piedāvāju jums tādu neizsmeļoši izsmeļošu rakstu par filmu The Wrestler!

            Sižets? Filmas galvenais varonis ir Rendijs ‘Stampātājs’ - izbijis cīkstonis(atceramies Amerikā populāro sportu, kur muskuļoti vīrieši ringā imitē nopietnu cīņu un baida mazus bērnus)un kā jau varam noprast, tad pēdiņās ieliktā iesauka – Stampātājs – ir Rendija skatuves vārds tajos brīžos, kad viņš sēž uz citu vīriešu sejām un nodarbojas ar „cīkstēšanos”. Diemžēl Rendija slavas gadi ir aiz muguras un dažādu apstākļu dēļ viņš ir kļuvis vientuļš, izmisis un kopumā nolaidis savu dzīvi līdz kliņķim. Tomēr tas nav šķērslis, lai nemēģinātu atgriezties cīkstoņu aprindās, atgūtu dzīves jēgu, godu un pazaudēto saikni ar savu meitu.

            Lai gan es aprakstā paužu savu nedaudz subjektīvo(negatīvo) attieksmi pret šo sporta veidu un cīkstoņiem, tomēr filma ... filma ir lieliska. Jāsāk jau ar to , ka tās režisors ir pasaulslavenais Darens Aronofskis( viņa kontā filmas, kā Black Swan, Pi, Requiem for a Dream, kuras daudzu pasaules kritiķu acīs kotējas augstu, pieļauju, ka arī jūsējās). The Wrestler ir viena no aizķerošākajām filmām kādu esmu pēdējā laikā redzējis. Kamera visu filmas gaitu seko Rendija dzīvei – gan ringā, gan ārpus tā – un iemūžina arī tās lietas, kuras ikdienišķa drāma parasti neattēlo. Tā ir tik atklāta, ka rodas sajuta it kā skatītos dokumentālo filmu par dzīvi, par godu, par cīņu ... it īpaši cīņu ar sevi. Tur jāsaka liels paldies Rendija lomas atveidotājam – Mikijam Rurkam. Viņš ir aktieris, kurš 80’tajos gados bija kino superzvaigzne, bet „pateicoties” narkotikām un alkoholam iegrima uz daudziem gadiem aizmirstībā un tikai tagad, pēdējo 5 gadu laikā, ir atkal nostājies uz kino takas. Pateicoties viņam filma ir ieguvusi neparakstāmu patiesuma un smeldzīguma dzirksti, kas ir tik reāla, ka brīžiem pat biedē.  

            Kā jau ierasts, neuzbāzīšos ar filmas detalizētāku aprakstu, tomēr es jums saku – šī ir īsta bomba un vienaldzīgu Tevi neatstās. Tā kā, ja ir neliela dvēseles smeldze un rodas vēlme noskatīt kādu ļoti labu un patiesu drāmu, tad aiziet! The Wretler būs perfekta!

Filmai dodu 11 Halkus Hoganus no 10! Tiešām izcili!