Tā kā tuvojas Helovīni, bet diemžēl daļa no mums ir pārāk veci, lai varētu doties saldumu medībās, tad nekas cits dažkārt neatliek, kā baidīties mājās un patramdīt savus nervus ar kādu baiļu filmu. Šī iemesla dēļ nolēmu
rakstu veltīt vienai no must-see
šausmu filmām, kura patīkami lauž Holivudas radītos stereotipus par šausmu
kino.
 |
| Meitene mielojas ar Helovīnu vakara našķiem |
Es neesmu
no tiem cilvēkiem, kuriem ļoti tīk šausmu filmas(tāpat man arī nepatīk zirnekļi un tumsa). It īpaši, ja runa iet
par filmām, kurās galvenais varonis - liels, muskuļots psihopāts ar dažādām
mentālām un fiziskām „novirzītēm” – izrēķinās ar bariņu jauniešu, kuri tīri
nejaušības pēc nokļuvuši viņa nagos un lēnā garā viens pēc otra tiek sadalīti
gabalos/izvaroti/sadurti/sakropļoti un tā tālāk( atsaucam atmiņā filmas, kā Scream, House of Wax, Prom Night, See No
Evil, ... un šo sarakstu var turpināt ilgi). Tomēr šī nepatika nenozīmē, ka
šausmenes ir pilnīgi norakstāmas. Kā
izrādās, ir arī veiksmīgi šī žanra eksemplāri.
El orfanato ir samērā jauna spāņu
šausmu pasaka/drāma/mistērija, kura ir spējīga pārsteigt skatītāju un uzturēt nerimstošu
interesi par filmu visu tās laiku neizmantojot Holivudai raksturīgos paņēmienus.
Filmu var skatīties pat ar tējas krūzi rokās nebaidoties par to, ka pēkšņi, kādā
klusuma brīdī no ekrāna izlēks nelāga paskata mošķis un izlies visu gardo piparmētru
dzērienu jums uz biksēm. Ar to gribu teikt, ka šeit nesagaidīsiet ierastos
lētos trikus, kuri domāti skatītāju biedēšanai. Tāpat man arī jāapbēdina
miesnieki, jo filma nebūs pārsātināta ar skatiem, kuros parasta mirstīgā rokas
sniedzas aizvērt acis un zarnas sagriežas septiņos līkumos. (varbūt tikai pavisam nedaudz)
 |
| Mazais spoku bārenis iemēģina čīkstošos grīdas dēļus |
Pēc šī
izlasīšanas daļā no jums noteikti ir parādījies pašsaprotams jautājums - kāda jēga
tad ko tādu vispār lūrēt? Mana atbilde: Ja vienīgais iemesls, kādēļ skatāties
šausmu filmas ir lai uzmestu aci lopkautuves ainām un mazliet paraustītos savā
klubkrēslā, tad laikam jau nekāda, tomēr, ja jūs interesē kas nedaudz vairāk ,
tad varu pačukstēt, ka El orfanato ir
maģiska pasaka, jāatzīst, arī ļoti tumša. Tai piederētu vārdu savienojums no Kanye West jaunākā albuma nosaukuma – My Beautiful
Dark Twisted Fantasy. Filma, lai gan ir drūma(būtu savādi, ja tā nebūtu), tomēr tajā pašā laikā tā ir arī
skaista. Spāņu šarms piedod īpašu auru, kuru pagaidām nevienai citai šausmu filmai
neesmu pamanījis. Pat filmas spocīgie varoņi(mirušu
bāreņu rēgi...) nerada pretīgu piegaršu tās skatīšanās gaitā. Piedevām pats
galvenais ir tas, ka stāsts tiek stāstīts nevis, lai iedzītu skatītājos bailes
un šausmas, bet gan tā, lai skatītāji kopā ar galveno varoni varētu mesties
šajā pasakā un, neskatoties uz bailēm no nezināmā, rast atbildi tumšajā un
savērptajā filmas stāstā.
Manuprāt,
ļoti unikāla filma, kura spēj savaldzināt ne tikai rūdītus šausmu žanra
piekritējus, bet arī vienkāršo skatītāju, kura ikdienas ēdienkartē neietilpst Zāģis, Pakalniem ir Acis un citi
gardumi.
Filmai dodu astoņus
ar pusi ekrānus un vienu sirmu matu par veiksmīgu baidīšanu.
 |
| Plakāts |
