Jāsāk
ar to, ka filmu pirmoreiz redzēju pirms vairāk nekā diviem gadiem, un mani tā
tik ļoti ... aizķēra (?), ka esmu jau piecas reizes meties pie ekrāna un
noskatījies to atkārtoti. Laikam jau jāatzīst, ka manā personīgajā pieredzē nav
daudz tādu kino gabalu, kurus gribētos lūkot vēl un vēl, tādēļ ... tādēļ, lai
iet neliels un ieintriģējošs apraksts par filmu Mr. Nobody.
Mr. Nobody reklāmas poster'is |
Sižets: Šis ir
stāsts par Nemo – puiku, vīrieti, vecu vīru... Nemo sevi dēvē arī par Mr. Nobody, kas ir zīmīgi, jo viņš it kā
spēj atcerēties nākotni (jā, tiešām „atcerēties”,
nevis pareģot), bet nespēj pieņemt lēmumus, no kuriem tā būs atkarīga. Tas
ir fragmentos sadalīts stāsts par to kas viņš ir, kas bija un kas varētu būt savā
un citu dzīvē... varbūt...varbūt arī nē...
Izklausās
jau nu galīgs fantasy sviests ar
pamatīgu prāta čakarēšanu, (Vai ne?) tomēr
tā patiesībā nav, un, tikai virspusēji uzmetot aci, tā varētu likties. Mr. Nobody ir viena no skaistākajām
filmām, ko manas acis ir redzējušas. Tā ir piesātināta ar lieliskām ainām,
burvīgu mūziku, pārliecinošiem efektiem, kā arī aktieru ansamblis ir ļoti
atbilstoši izvēlēts, lai galu galā filma radītu vizuālu un emocionāli neatkārtojamu
pēcgaršu!
Galveno
lomu spēlē īsts dāmu kārums Džareds Leto (Jared
Leto), kurš ir ne vien talantīgs mūziķis[1],
bet arī, kā izrādās, tikpat talantīgs aktieris. Nav grūti uzminēt, ka viņam
apkārt ir kāds ducis dažāda vecuma šarmantu dāmu, starp, kurām gan nav Holivudas
kalibra superzvaigznes, tomēr tas ne mirkli neparādās kā negatīvs aspekts. Tāpat
arī filmas režisors nav kāds no blokbāsteru ražotājiem, bet gan beļģis Jaco Van Dormael , kurš ir samērā
veiksmīgs režisors, tomēr nav vēl paspējis tā pa īstam paspīdēt pasaules slavas
saulītē. Diemžēl jāsaka, ka lai cik arī fantastiski laba (manuprāt) nebūtu Mr. Nobody,
tā sava specifiskuma dēļ arī neieguva pasaules slavu, ko tā iespējams būtu
pelnījusi...
Vecais un īgnais Nemo kādā no filmas epizodēm |
Ja
domājat šo kino gabalu epizodiski paskatīties trokšņojošā draugu kompānijā ar
regulārām pīppauzēm, tad – nebūs... Pat cītīgi iedziļinoties tās sižetiskajos pavērsienos
un fragmentos, ir grūti neapjukt. Par laimi, filmas radītais apjukums nav tāds,
kas rada pilnīgu neizpratni vai pat nepatiku pret to, tas tikai vēl vairāk
rosina mūs domāt par Mr. Nobody attēlotajām
idejām un prāta mezgliem. Filmai ejot, mēs tiekam iepazīstināti ar
dažnedažādiem likteņa pavērsieniem, kurus savā neaizspriedumainajā bērna prātā
ir spējīgs „uzģenerēt” deviņgadīgais Nemo. Šie likteņa pavērsieni savā starpā
dažbrīd kontrastē tik ļoti, ka filma savu sižeta žanru spektru mēdz mainīt no
skarbas drāmas, līdz pat pilnīgi absurdam Sci-Fi mīlas stāstam. Manuprāt, tieši
tur arī rodas Mr. Nobody maģija, kas
mani bija spējīga noturēt vairāk nekā divas stundas elpu aizraujošā ceļojumā pa
laiku, telpu un likteni.
Filmu
iesaku kino baudītājiem, kurus nebaida sarežģīts sižets, nedaudz neloģikas un
kuriem tīk vizuāli un emocionāli skaists kino.
Un ko par filmu domā Tu?
[1] Džareds
Leto ir kinda pasaulslavenas grupas
30 Seconds To Mars solists, kas, starp citu, nesen uzstājās tepat, Rīgā.
Ienāca prātā, ka šai filmai ir zināma līdzība ar Butterfly effect, abās ir tā lēmumu-seku lieta apspēlēta. Tikai Mr.Nobody ir skaistāka un daudzpusīgāka. Forsa filma, jā.
AtbildētDzēstPiekrītu, pats tik tikko noskatījos atkārtoti Butterfly effect un varu secināt tikai to pašu. :)
Dzēst